No Līvānu teātra vēstures.

Kad sācis darboties pats pirmais dramatiskais pulciņš Līvānos, precīzu ziņu nav. Dažos avotos minēts, ka pirmo soli Līvānu kultūras dzīves aktualizēšanā spērusi 1896.gadā dibinātā Līvānu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kura pulcināja Līvānu miesta apzinīgākos, sabiedriski aktīvākos cilvēkus. Ši biedrība izveidoja pūtēju orķestri, organizēja koncertus un teātra izrādes.

L. Bērziņas un G. Zeltiņas "Latviešu teātra hronikā" atrodama pirmā recenzija, kas reģistrēta ar Nr.1389, par teātra izrādi Līvānos. Tā vēsta, ka 1909.gada 18.maijā Līvānos notikusi R. Blaumaņa lugas "Ļaunais gars" izrāde. Par līvāniešu debiju, kas publicēta avīzē "Jaunā Dienas Lapa" 1909.gadā, dots šāds vērtējums:

"No Līvāniem (Inflantijā). Mūsu miestiņā uz nākošo rudeni atvērs četrklasīgu pilsētas skolu, šā nodoma veicināšanai vietējie spēki sarīkoja otros vasaras svētkos teātri ar visām piedevām un bufeti ar stipriem dzērieniem, kura bija iekortulējusies turpat zāles resp. šķūņa otrā galā, publikai aiz muguras. Uzveda Rud. Blaumaņa "Ļaunais gars".

Par to, kas organizēja un iestudēja teātra izrādes, vadīja dramatiskos pulciņus un kādas citas izrādes notikušas Līvānos 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā, konkrētu ziņu trūkst. Teātra dzīvi miestā pārtrauca Pirmais Pasaules karš.

Tā atsākās 1920.gadā, bet 1926.gada 7.jūnijā Līvāniem piešķīra pilsētas tiesības, kas veicināja pilsētas un kultūras dzīves attīstību. Pilsētā darbojās vairāk nekā desmit dažādas biedrības, kuru paspārnē veidojās arī dramatiskie pulciņi. Līvānu Latviešu Izglītības darbinieku biedrības "Stars" un Namīpašnieku biedrības pulciņi bija vadošie 20.gados. Tie pulcēja vairāk nekā pussimtu skatuves entuziastu. Lugu iestudējumi un izrādes notika Biedrības namā (Rīgas 75a) un Baltajā krogā (Rīgas 213).

Šinī laikā galvenie pilsētas sabiedriskās dzīves organizētāji bija Līvānu pamatskolas skolotāji. Gan biedrībā "Stars", gan Namīpašnieku biedrībā dramatiskos kolektīvus vadīja dziedāšanas skolotāja Sniedze un skolotājs Staris. Popularitāti iemantoja tie dramatiskie pulciņi, kuri katru gadu ar izrādēm viesojās citās pilsētās un apkārtējos pagastos. Arī Līvānu valsts sešklasīgajā pamatskolā un Līvānu komercskolā darbojās dramatiskais pulciņš.

Dramatisko kolektīvu režisori bija ne tikai vietējie skolotāji, bet arī viesrežisori. Tā 1929.gada vasarā lugu "Jūras gaigaliņa" iestudēja un tajā tēloja Latvju dramatisko kursu vadītājs Ernests Kārkliņš (pseidonīms - Zeltmatis). Kā viesrežisors Līvānos ir strādājis Nacionālā teātra aktieris un režisors Jānis Lejiņš.

30.gadu sākumā Līvānos izrādes iestudēja un tajās tēloja arī Ilga Zvanītāja (pseidonīms -Zvānova), (Līvānu pilsētas galvas J. Zvanītāja meita) kas Latvijā bija jau pazīstama profesionāla aktrise. Laikraksta "Jēkabpils Vēstnesis" reportieris P. Straumenieks 1931.gadā lasītājus informēja: "Līvānu kinoteātrī "Kazino" uzvesta luga "Uguns rotaļas". Galveno lomu spēlējusi I. Zvanītāja. Viņa ievēlēta par "Mis Līvāni", pēc šīs izrādes rīkotajā skaistuma konkursā." Interesanti, ka Liepājas teātrī pēc gada I. Zvanītājai bija jānospēlē tāda loma A. Ozoliņa lugā "Mis Bērzaine". Šo lugu viņa uzveda un spēlēja arī Līvānos. I. Zvanītājas režijā tika iestudētas: R. Blaumaņa "Skrodertdienas Silmačos", "Trīnes grēki", temperamentīgā luga "Sieviete, ko katrs meklē". Kopā ar Jāni Stūrīti un A. Rēdlihu iestudēti - "Mērnieku laiki".

1934.gada septembrī Biedrības namā varēja noskatīties "Icigs Mozes" izrādi. Vēlāk A. Brigaderes lugu "Sprīdītis" un komēdiju "Lielais loms".

1940.gadā teātru rosīgā dzīve tika pārtraukta un atsākās tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Par I. Zvanītājas darba turpinātājiem kļuva viņas bijušie amatieraktieri: skolotājs Valentīns Sīpols, friziermeistars Vilis Mentiņš. Izrādes tika iestudētas un spēlētas komercskolā (vēlāk ekonomiskajā tehnikumā) un Līvānu 1.vidusskolā.

No 1945.gada skolā sāka darboties dramatiskais pulciņš ko vadīja skolotājas -Lidija Kristovska un Helēna Sīpola, vēlāk arī Oļgerts Zieds. Pastāvēja divi dramatiskie pulciņi: skolotāju un skolēnu.

Skolotāji iestudēja: "Aijas Krūzes dienasgrāmata", A. Ostrovska "Talanti un pielūdzēji", Džemsa Gou un Arnolda de`Juso "Dziļās saknes" - režisore Valentīna Griezāne, A. Griguļa "Māls un porcelāns", lugu "Mērnieku laiki", J. Kupalas "Pauļinka".

Komercskolā dramatisko kolektīvu vadīja skolotājs Valentīns Sīpols un iestudēja: R. Blaumaņa "Pazudušais dēls", "Ugunī", Korneičuka "Platons Krečets", V. Lāča "Zvejnieka dēls", Brodeles "Sāncenši".

Kad 1944.gadā beidza pastāvēt komercskola un 1952.gadā Valsts ekonomiskais tehnikums, tad par pašdarbības teātra centru kļuva kultūras nama dramatiskais kolektīvs, kuru 1950.gada rudenī veidoja, vadīja un režisēja Lauma Balode

Iestudētās lugas

Ļaunais gars

Jūras gaigaliņa

Uguns rotaļas

Mis Bērzaine

Skrodertdienas Silmačos

Trīnes grēki

Sieviete, ko katrs meklē

Mērnieku laiki

Icigs Mozes

Sprīdītis

Lielais loms

Aijas Krūzes dienasgrāmata

Talanti un pielūdzēji

Dziļās saknes

Māls un porcelāns

Pauļinka

Pazudušais dēls

Ugunī

Platons Krečets

Zvejnieka dēls

Sāncenši

 
© 2009 - 2016 Līvānu novada kultūras centra amatierteātris
Izstrāde un dizains no: arnico